LV / EN / DE / RU
Search
Introduction Events History Burials Ensemble Gallery Contacts

1945-1990

 
1958.gada vasarā Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurēšanas darbnīca noslēdza līgumu ar pilsētas Labierīcību pārvaldi par rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbu izpildi. Restaurācijas gaitā arhitekta Pētera Saulīša vadībā arhitektūras un skulpturālie veidojumi tika attīrīti no sūnām, kā arī kapu plāksnītes notīrītas un noslīpētas un atjaunoti grantētie celiņi. Pārdomu ceļš ieguva jaunu betona segumu. Restaurēta tika travertīnā kalta skulptūra „Divi brāļi”, atjaunotas sapostītās apgaismošanas iekārtas un zibens novadīšanas ierīces, pārbūvēta  degvielas padeve ugunsaltārim – pieslēdza gāzes vadam. Papildus rūpes sagādāja restaurācijas laikā notikušai sprādziens, kas sagrāva šūnakmenī kalto ugunsaltāra liesmas kausu. Atjaunojot pēc P.Saulīša meta to kaldināja varā.
1959. gada 22. aprīlī Rīgas Brāļu kapi iekļauti valsts aizsargājamo kultūras (arheoloģijas, vēstures un mākslas) pieminekļu sarakstā Latvijas PSR teritorijā, gan kā mākslas piemineklis (aizsardzības Nr. 7), gan kā vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 52).
1959. gadā pēc arhitekta A. Birzenieka skices Rīgas Brāļu kapu vārtos Latvijas Republikas ģerbonis tiek nomainīts ar ozollapu vainagu un divām uzvaras lāpām, bet gadskaitļi “1915–1920” — ar “1915–1945”. Drīz tiek aizmūrēta reljefā krusta zīme Mātes Latvijas pieminekļa pamatnē, ko līdz tam svinīgos brīžos mēdza aizklāt ar Latvijas PSR karogu.
Strēlnieku vārtu noformējums ir turpināts divos projektos. Arhitekts Pēteris Saulītis, kuru piesaistīja Brāļu kapu atjaunošanas darbos 20. gadsimta 60. gados, izstrādāja jaunu izvadīšanas kapelas projektu (iepriekšējā vārtu kreisajā balstā izbūvētā kapela bija ļoti maza), ko piebūvēja vārtiem, vēl vairāk akcentējot to asimetrisko izvietojumu pret ansambli. Pēc P. Saulīša projekta 1966.–1967. gadā arī izveidoja tagadējo vārtu formu ― ar metāla režģi vārtu ailā un diagonālu eju to labās puses balstā.
Strēlnieku nodalījumā apbedīts arī 1980. gada 3. janvārī mirušais arhitekts Aleksandrs Birzenieks ― viens no aktīvākajiem Brāļu kapu veidotājiem ― un viņa dzīvesbiedre.
Diemžēl 20. gadsimta 80. gados okupācijas laika nevērība pret dārzu mākslu. Radīja zaudējumus monumentālā ansambļa ievada daļai .  
 
Atsauce: :
„Rīgas Brāļu kapi 1915 – 1936 – 2011”  A. Āboltiņš „Apbedījumi Rīgas Brāļu kapos no 1940.lidz 1991.gadam” 43.- 56.lpp.
„Brāļu kapi” V. Apsītis  12 lpp
 „Brāļu kapi  1915 – 1936-2011” ,  Rīga, 2011, 57.-82.lpp.  Eižens  Upmanis „Brāļu kapu komiteja”.
„Rīgas Brāļu kapi 1915 – 1936 – 2011”; G.Lināre “Rīgas Brāļu kapu dārza arhitektūra” 83.- 99. Lpp.
„Rīgas Brāļu kapi 1915 – 1936 – 2011”; A.Holcmanis „Rīgas Brāļu kapu arhitektūra” 99.-122.lpp
 
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi